Svinam Mārteņus jeb Mārtiņdienu #tradīcijas

Foto autore: Rota Andersone-Randa

Lai gan šobrīd Mārtiņdienu (Mārteņus) visbiežāk piemin un atzīmē 10.novembrī, kad Mārtiņa vārds ierakstīts mūsu kalendārā, saskaņā ar saules kalendāru šie svētki būtu svinami 5. vai 6.novembrī. Līdz ar šiem svētkiem tika svinētas Apkūlības un noslēgti lauku āra darbi - kulšana, aršana, lopu ganīšana. Šie svētki saules gada ritumā iezīmē rudens beigas un ziemas sākums.

Mārteņs ir viens no Dieva dēliem, kura uzdevums ir izvest cilvēkus cauri tumšajam un grūtajam ziemas periodam. Tāpēc, lai tam pielabinātos tika veikti ziedojumi - visbiežāk tautasdziesmās minēts ir gailis vai vista. Tas tad ir arī viens no šo svētku mielasta sastāvdaļām.

Šajos svētkos galds ir bagātīgs, tautasdziesmās atrodamas atsauces, ka svētku galdā tika celta ne tiaki vistas/gaiļa gaā, bet arī cūkgaļa, pīrāgi, baltmaize, medus un alus. Mārtiņdienas/Apkūlību svinības ir līksmas  - ar ritaļām, dziesmām un dejām, kurām ir arī rituāla nozīme ražībai nākamajā gadā un pārticībai kopumā.

Līdz ar Mārtņdienu sākas arī maskošanās jeb budēļos iešanas laiks, kas turpinās līdz pat Meteņiem. Mārtiņos budēļus sauc arī par Mārtiņbērniem, kuri tērpušies maskās dziedādami dodas no mājas uz māju nesdami svētību.

Es atvēru nama durvis,
Mārtiņbērnu gaidīdama:
Jau dzirdēju pagalmā
Vara važas nožvadzam.

(Latviešu tautasdziesma)

Lai bagāts svētku galds un līksma Budēļos iešana!

Nav komentāru

Komentēt