Svinam pavasara saulgriežus jeb Lielo dienu #tradīcijas
Foto autore: Anita AuksvikaMarta otrajā pusē - parasti trīs dienas no 20. līdz 22.martam, pēc Saules
kalendāra svinami Pavasara saulgrieži jeb Lielā diena. Diena nu kļūst garāka
par nakti, šajā laikā daba mostas un ir īstais brīdis, kad smelties no tās enerģiju.
Šie ir vieni no svētkiem, kuru tradīcijas - olu krāsošana, ripināšana, šūpošanās
- salīdzinoši paši zināmas. Bet kā vēl šie svētki svinami? Gatavojoties šiem
svētkiem tiek īpaši piedomāts pie svētku apģērba, lai gan ziemas krājumi jau
brangi patukšoti - gādāts svētku mielasts un, protams, kārtas šupoles.
Lielās dienas rītā ilgi gulēt nevar. Pirmie, kuri piecēlušies, dodas modināt pārējos
mājiniekus - perot tos ar pūpolu zariem, kas veicina veselību un
možu garu. Atrodamas norādes, ka šādi modinātāji jeb olu šautēji, apstaigājuši
arī kaimiņus. Ar rīksti, kas pagatavota no kopā sasieta izplaucēta bērza, pūpola
un kadiķa zara, tie modinājuši gulētājus - perot tik ilgi kamēr dabūjuši no miegamicēm
olas.
Vēl pirms saules lēkta visi pulcējas un ar dziesmām, muzicēšanu un skaļu trokšņošanu
dodas "dzīt putnus" - dzen prom ļaunumu, skauģus un nelaimes.
Nu var lopi droši iet
Pa celiņu celiņiem
(Latviešu tautasdziesma)
Lieldienā īpaša enerģija piemīt ūdenim. Līdz ar saules lēktu jāmazgā mute strautā
vai upē, kuras kāds līkumiem tek pret rītiem t.i. austošo sauli - tad top skaists.
Ir zinami arī citi "skaistuma rituāli" - ticējums vēsta, ka Lielās dienas rītā
esot jāapēd vismaz 12 dzērneves, tad būs sārti vaigi.
Tāpat kā Jāņos, Ziemassvētkos, Apjumībās, arī Lielajā ldienā veicams uguns rituāls., tam ugunskuru kurot jau rīta agrumā.
Protams, kur tad bez šūpošanās! Tā plaši apdziedāta tautasdziesmas un tā nozīme ir saistīta ar dzīvības spēka iekustināšanu. Jo augstāk šūposies, jo ražīgāks būs jaunais ritums. Tiem, kuri šupojas gan jāatceras, ka šūpoles nedrīkst apstādināt - jāgaida kad tās pašas apstājas..
(Latviešu tautasdziesma)
Protams, kā visos svētkos, arī šajos neiztikt bez svētku mielasta - tika cepti plāceņi, ķimeņmaizītes, galdā celti arī vārīti ziņi, un protams - olas. Olas ne tikai krāsoja, bet arī ar tām veica visādas izdarības - sišanās ar olām, olu ripināšana, olu mešana pār šūpolēm
- Lieldienās jākaulējas - jāsitas ar olām. Vispirms sitas ar tievajiem galiem, tad ar resnajiem. Sitoties jāsaka "Putni mežā, gaiļi mājās!". Uzvarētājs paņem sasito olu sev.
- Olu ripināšanai var izmantot nokalni vai speciālu pagatavotu koka renīti. Izmantojot skaitāmpantu tiek izvēlēts pirmais ripinātājs. Katrs nākamais cenšas uzripināt savu olu jau izripinātajām. Visas olas, kurām pieskaras ripinātā ola - ripinātājs paņem sev.. Ja nevienai nepieskaras - tad atstāj to spēles laukumā.
- Lielajā dienā jāiedomājas vēlēšanās un jāmet ola pāri šūpolēm un jāmēgina tā pašam noķert. Ja izdodas to noķert - vēlēšanās piepildīsies.
Lai skanīgi pavasara saulgrieži!