Ziemas saulstāvji #tradīcijas
Autore: Anita AustvikaZiemas saulgrieži ir bagātākais un lielākais svinamais laiks. Tiem gatavojoties tiek sakopta māja un sēta. Istabas tika greznotas ar salmu puzuriem . Bagātīgs ir arī mielasta galds - tika darināts alus, ceti pīrāgi, pasniegtas pupas un zirņi, kauta cūka, lai gatavotu putraimu desas un svētku vakarā uz galda liktu arī cūkas šņukuru
Ziemassvētki svinami ļoti skaļi un jautri ar daudz izdarībām - bluķa vilkšana, budēļos iešana zīlēšana, rotaļaš iešana, un, protams, dziedāšana un dejošana.
Pēc līksmi svinētajām svētku dienām, ceturtajā, kad kļuva garākas diena - saule atkal sāk savu ceļu kalnā - tika svinēta debesu gaismas piedzimšanas diena, kurā godināts tika Dievs. Šajā dienā visa saime pulcējās, lai noturētu svētbrīdi un dziedātu dainas, dadzinātu dievības - Dievu, Māru, Laimu.
Atsevišķos avotos ir norādes, ka iespējams šie svētki ir svinēti nevis
3, bet gad 5 dienas - četras dienas par godu četriem Dieva dēliem
- brāļiem Ziemassvētkiem un piektā dienas, kas pēc mūsdienu kalendāra
būtu 25.decembris - klusā diena, kas veltīta Dievību daudzināšanai. Ar to tad arī sākas
jaunais Saules rita jaunas cikls.
Lai līksmi svētki!