Jāņu svinēšana #tradīcijas
Jāņi ir viena no tām gadskārtām, kuras tradīcijas ir saglabājušās visai bagātīgi sākot no to sagatdi'īšanas, gatavošanās tiem līdz svininēšanai.
Lielākā daļa latviešu Jāņus svin naktī no 23. uz 24.jūniju. Lai arī kuros datumos šie svētki ir dažas tradīcijas, kuras nav pazudušas arī nesaktoties uz laika posmu, kad Jāņu svinēšana oficiāli netika atļautas. Tāpēc aicinām vismaz daļu no tām turpināt īstenot savos svētkos, lai saglabātu tās kā mantojumu nākamajām paaudzēm.. Turpinājumā vien dažas no tām.
Autore: Rota Andersone
Mājvietas sapošana
Kur, Jāniti, meijas cirti,
Kad meijaji lievenites?
Dieva dēla rājumâ
Smuidrajôs ozolos.
(Latviešu tautasdziesma)
Cienesta gatavošana
Kā katru svētkos, arī Jāņos, neatņemama tā sastāvdaļa bija cienesta gatavošana. Tika brūvēts alus, cepti pīrāgi un siets Jāņu siers.
Jāņu siera siešana ir viena no tradīcijām, ko ir vērts atjaunot - to var darīt netikai pirms svētkiem, bet arī ugunskurā. Tāpēc tā var kļūt par jauku rituālu svinību laikā, kad tikko sietais siers tiek izdalīts svinētājiem.
Par gadiņu Jānits nāca,
Kā mēs Jāni mielosim?
Sildam pienu, cepam raušus,
Tā mēs Jāni mielosim.
(Latviešu tautasdziesma)
Vainagu pīšana
Arī šobrīd, dodoties līgot, iebrieniet pļavā un dariniet savu svētku rotu - vainagu. Paša pīts tas kalpos kā maģisks aplis, kas sargā no nelaimēm, slimībām un nelabvēļiem. Tāpēc arī pret savu vainagu gan nevajadzētu izturēties nevērīgi.
Jāņu nakti nepazinu,
Kurā sieva, kurā meita,
I sievām, i meitām -
Visām ziedu vainadziņi
(Latviešu tautasdziesma)
Uguns kurināšana
Jāņu ugunskuru vai pūdeli (kārts galā paceltas uguns aizdegšana parasti notek līdz ar saules rietu. Visas nakts garumā līdz pa saules lēktam tiek sargāta gaisma un ugunskurs ir šis gaismas simbols un avots.
Pati uguns kuršana, dejas ap to ir rituāls, kas tika vests šajos svētkos, lai nodrošinātu turpmāku pārticībai. Līdztekus ugusnkura vai pūdeles dedzināšanai pusnaktī no augstākā pakalna tiek ripināts arī aizdedzināts, ar salmiem aptīts ratu ritenis.
Arī šobrīd seno tradīciju turētāji gadskārtās (ne tikai Jāņos) veic īpašus uguns ritus, jo uguns ir transformējoša enerģija. Bet ja šāda zinātāja svinētāja vidū nav, Jāņu ugusnkurā līdz ar pērnā gada vainagiem iemetiet un sadedziniet visu negatīvo, no kā velaties atbrīvoties.
Jāņuguns jebkurā tās izpausmē - ugusnkurā, pūdelē, lāpās vai degošā ratu ritenī, ir veselību, auglību veicinošana, šķīstījoša un ļaunumu aizbaidoša.
Jāņa bērni nosaluši,
Jāņa nakti līgojot;
Salaužam vībotnites,
Pakuram uguntiņu,
Lai sildàs Jāņa bērni,
Jāņa nakti līgojot.
(Latviešu tautasdziesma)
Dziedāšana
Jāņu svinībās pulcējoties ap ugusnkuru, dziediet - dziediet sev zināmas dziesmas, ja ir "ķēriens" uz sacerēšanu, izdomājiet savas līgodziesmas ar universālo piedziedājumu, kas piederās šiem svētkiem "līgo" vai "rotā" . Dziedāšanai piemīt īpaša enerģija, tā ne tikai padarīs vakaru iepildītāju, bet arī veicinās vēl izjustāku kopābūšanas sajūtu visiem svinību dalībniekiem.
Skaisti gāju līgodama
Jāņa mātes istabâ
Par sieriņu, par pieniņu,
Jāņa mātes telitèm.
(Latviešu tautasdziesma)
Saules lēkta sagaidīšana
Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņa nakti neguliet,
Tad rītâ redzesiet,
Kā saulite rotajàs.
(Latviešu tautasdziesma)
Kopā svinēšana
Lai izdotos Jāņu svinības
viens no svarīgākajiem elementiem ir kopābūšanas elements. Ši ir svētki
ko plecu pie pleca svin visas paaudzes. Senāk viena no tradīcijām bija ne tikai svinēt savā sētā, bet arī uzņemt Jāņa bērnus vai doties pašiem aplīgot tuvākus vai tālākus kaimiņus. Turpināsim šos svētkus svinēt kopā - ne tikai ģimenes lokā, bet plašāk, un mācīsies paši un mācīsim arī pārējiem mūsu tradīcijas!
Vai, lielie Jāņu bērni,
Pagaidat mazakos,
Citam vīzes saplīsušas,
Citam auklas satrūkušas.
(Latviešu tautasdziesma)