Gadskārtas pēc saules kalendāra #dzīvesziņa
17. jūnijs, 2020 pl. 7:39,
Nav komentāru
Lai gan lauku darbos latvieši vadijās pēc mēnes kalendāra, savu dzīvi tie vadīja saskaņā ar saules ritu - cilvēki vadījās pēc saules stāvokļa.
Saule tika godināta (bet ne pielūgta) četrās gadskārtu svinības, kuras veidojušas saskaņā ar saules ritējumu - pasvasara un rudens saulgriežos, vasaras un ziemas saulstāvjos. Savukārt, Meteņi, Ūsiņi, Jumji un Mārteņi - tās bija svinīnbas, kas vairāk sasitās jau ar cilvēka dzīves ritu.
Gadskārtu svinamie laiki:
- Ziemas saulstāvji jeb Ziemassvētki - tiek svinēta gaismas uzvara pār tumsu (pēc esošās laika skaitīšanas 21.-23. decembris)
- Meteņi - pavasara iesākums (pēc esošā laika skaitīšanas 6. vai 7. februāris)
- Pavasara saulgrieži jeb Lielā diena - dienas garums lielāks par nakts garumu (pēc esošās laika skaitīšanas 20.-22.marts)
- Ūsiņdiena - vasaras iesākums (pēc esošās laika skaitīšanas 7. vai 8.maijs)
- Vasaras saulstāvji jeb Jāņi - dienas visgarākās un naktis visīsākās (pēc esošās laika skaitīšanas 20.-22.jūnijs)
- Jumja diena - ražas laika iesākšanās (pēc esošā laika skaitišanas 7. vai 8. augusts)
- Rudens saulgrieži jeb apjumības - noslēdzies ražas cikls, tā jau savesta apcirkņos (pēc esošās laika skaitīšanas 21.-23.septembris)
- Mārteņi - rudens beigas un ziemas sākums (pēc esošā laika skaitišanas 5. vai 6. novembris)
Ja vēlies uzzināk ko vairāk par laika skaitīšanu, kurš balstās uz 9 (nevis 7) dienu ritmu, noderīga būs Irēnas Saprovskas grāmatā "Saules Gadskārta latviskā dzīveszziņa", kuras izdevējs ir Nodibinājums "Māras loks". Ja izdodas to atrast (grāmata izdota 2013.gadā) iegūsi arī ērti lietojamu un uzskatāmu Saules kalendāru.
